Depresija – mūsdienu medicīnas izpratne par depresiju ir piedzīvojusi krasas pārmaiņas, attālinoties no vienkāršotā uzskata, ka tas ir tikai “ķīmisks disbalanss” smadzenēs. Tagad par depresiju tiek runāts, kā par sarežģītu, sistēmisku saslimšanu, kurā cieši mijiedarbojas ģenētiskie faktori, neiroendokrīnā sistēma kā arī imūnsistēma.
Kā rodas depresija?
Viens no galvenajiem mehānismiem ir stresa regulācijas sistēmas – HPA ass (hipotalāma-hipofīzes-virsnieru ass) – disfunkcija. Hroniska stresa ietekmē organisms izdala pārlieku daudz kortizola, kas ilgtermiņā izraisa neironu bojājumus un pat smadzeņu hipokampa izmēra samazināšanos.
Tāpat pētnieki ir atklājuši iekaisuma un oksidatīvā stresa lomu. Depresija bieži iet roku rokā ar zemas pakāpes iekaisumu visā ķermenī, kas ietekmē pat zarnu traktu. Ja organisms nespēj tikt galā ar kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem, rodas šūnu bojājumi, kas būtiski iespaido pašsajūtu.
Mūsdienu ārstēšanas iespējas
Papildus tradicionālajai medikamentozajai ārstēšanai arvien lielāka nozīme tiek piešķirta dzīvesveida medicīnai, kas ietver metodes, ko cilvēks var darīt pats, lai novērstu un mazinātu depresijas simptomus.
Fiziskās aktivitātes
Zinātniskie pētījumi apliecina, ka regulāras kustības ir viens no efektīvākajiem dzīvesveida faktoriem depresijas mazināšanā. Fiziskas aktivitātes aptuveni 45 minūtes dienā var būtiski samazināt depresijas risku. Efektīva ir gan augstas intensitātes slodze (aerobika, dejas), gan zemas intensitātes vingrinājumi (joga, stiepšanās).
Uztura korekcijas
Uzturs ir plaši pielietojama metode depresijas profilaksē. Īpaši tiek izcelta Pretiekaisuma diēta, kas paredz izvairīšanos no pārtikas produktiem ar augstu rafinētās cietes, cukura un piesātināto tauku saturu. Tā vietā piedāvājot produktus, kas bagāti ar šķiedrvielām un omega-3 taukskābēm. Tāpat arī uzturā tiek rekomendēta probiotiku lietošana un glutēna ierobežošana.
Miega higiēna
Miega kvalitātes uzlabošana ir būtisks stratēģiskais solis depresijas pacientiem.
Sociālais atbalsts
Tāpat arī sociālais atbalsts, tiek uzsvērts, kā būtisks atlabšanas faktors. Depresijas pacientiem ir svarīgi ne tikai palielināt sociālo kontaktu biežumu, bet arī veidot ciešas, atbalstošas attiecības. Emocionālais atbalsts no ģimenes locekļiem un draugiem palīdz būt noturīgākam pret stresu.
Depresija ir daudzdimensionāla, tāpēc arī tās uzveikšanai nepieciešama daudzpusīga pieeja. Visefektīvākā ir kombinēta pieeja, kurā apvienoti medikamenti vai psihoterapija ar sociālo atbalstu un aktīvām rūpēm par ķermeņa veselību.
Piesakies psihologa konsultācijai mājaslapā, e-pastā, WhatsApp vai pa tālruni.