Pēkšņas sāpes krūtīs, sirdsklauves, elpas trūkums un bailes nomirt – šādi simptomi var būt gan panikas lēkmes, gan sirdslēkmes gadījumā. Nav pārsteidzoši, ka daudzi cilvēki nespēj atšķirt šos stāvokļus. Taču ir svarīgi zināt, ka jebkuras pirmreizējas vai neparastas sāpes krūtīs vienmēr jāizvērtē ārstam.
Kas ir panikas lēkme?
Panikas lēkme ir pēkšņs un intensīvs trauksmes vilnis, kas parasti ilgst 5-30 minūtes. Lai gan sajūtas var būt ļoti biedējošas, tās pašas par sevi nav dzīvībai bīstamas.
Biežākie simptomi ir:
- spēcīgas sirdsklauves;
- elpas trūkums vai sajūta, ka pietrūkst gaisa;
- spiediens vai diskomforts krūtīs;
- reibonis;
- svīšana un trīce;
- tirpšana rokās vai sejā;
- bailes nomirt, zaudēt kontroli vai “sajukt prātā”.
Šie simptomi rodas tāpēc, ka organisms aktivizē “cīnīties vai bēgt” reakciju. Smadzenes uztver situāciju kā bīstamu, lai gan reāls fizisks apdraudējums var nebūt.
Kā panikas lēkme atšķiras no sirdslēkmes?
Panikas lēkmes laikā sāpes krūtīs bieži ir asas, mainīgas vai saistītas ar trauksmi un elpošanu. Miokarda infarktam (sirdslēkmei) raksturīgas spiedošas, žņaudzošas vai dedzinošas sāpes krūškurvja centrā, kas var izstarot uz roku, pleciem, muguru, kaklu vai žokli, un bieži pavada svīšana, slikta dūša un nespēks (Collet et al., 2021).
Tomēr jāatceras, ka simptomi dažādiem cilvēkiem var atšķirties. Pēc sajūtām vien ne vienmēr iespējams droši noteikt, vai tā ir panikas lēkme vai sirdslēkme.
Kad jāvēršas pie ārsta? Kad var palīdzēt psihologs?
Nekavējoties zvaniet neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, ja:
- sāpes krūtīs ir stipras, spiedošas vai nepāriet;
- sāpes izstaro uz roku, plecu, kaklu vai žokli;
- parādās izteikts elpas trūkums, auksti sviedri vai samaņas traucējumi;
- simptomi radušies pirmo reizi vai šķiet neparasti.
Drošāk ir pārliecināties, ka sirds ir vesela, nekā pieņemt, ka tā ir panikas lēkme.
Ja ārsti ir izslēguši sirds slimību, bet panikas lēkmes atkārtojas vai rodas pastāvīgas bailes, ka tās atkārtosies, palīdzību var sniegt psihologs (klīniskais psihologs).
Psihologs palīdz:
- saprast panikas lēkmju cēloņus;
- atpazīt domas, kas uztur trauksmi, veicina panikas lēkmju rašanos;
- apgūt efektīvas panikas lēkmju mazināšanas metodes;
- pakāpeniski atgūt pārliecību un atgriezties ierastajā ikdienā.
Panikas lēkme var šķist tikpat biedējoša kā sirdslēkme, taču tā nav tas pats. Vienlaikus nevajadzētu pašiem mēģināt noteikt diagnozi. Ja simptomi rodas pirmo reizi vai rada aizdomas par sirds slimību, vispirms jāvēršas pie ārsta. Ja medicīniskas problēmas nav konstatētas, bet trauksme turpina traucēt ikdienai, psihologs (klīniskais psihologs) var palīdzēt atgūt drošības sajūtu un dzīves kvalitāti.
Piesakies psihologa konsultācijai mājaslapā, e-pastā, WhatsApp vai pa tālruni.