Piekrišana (eng. consent) intīmās partnerattiecībās ir lēmums, ko katrs partneris pieņem attiecībā uz savu personisko dzīvi un emocionālo saikni ar otru personu. Tas ietver spēju komunicēt par savām vēlmēm, robežām un vajadzībām, kā arī būt gatavam uzklausīt un respektēt partnera vēlmes un jūtas. Piekrišana tiek izteikta ar apstiprinošiem, brīvprātīgiem, nepiespiestiem vārdiem vai darbībām, kas ir savstarpēji saprotamas visām iesaistītajām pusēm. Partneriem ir jāsaņem piekrišana jebkurai intīmai saskarsmei. (Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs, 2024)
Nepilnīga izpratne par piekrišanu ir cieši saistīta ar vardarbību. Ja nav skaidras un brīvas piekrišanas, jebkāda intīma vai cita veida rīcība var kļūt par pāridarījumu. Piekrišanas trūkums veicina tādu vardarbību, kas ignorē indivīda tiesības uz ķermeņa autonomiju un brīvu izvēli, kā arī nostiprina hierarhiskas un kontrolējošas attiecību formas.
Piekrišana ir veselīgu, cieņpilnu un līdzvērtīgu attiecību pamats. Tā nodrošina, ka katram indivīdam ir iespēja saglabāt kontroli par savu pieredzi un robežām. Piekrišana nav tikai juridisks jēdziens, bet arī ikdienas komunikācijas prakse, kas stiprina uzticēšanos, drošību un emocionālo veselību.
Kad piekrišana tiek ignorēta vai pārkāpta, sekas var būt nopietnas – gan emocionālas un psiholoģiskas, gan juridiskas. Īpaši smagi tas ietekmē tādas ievainojamas sabiedrības grupas kā bērnus, jauniešus, cilvēkus ar invaliditāti, personas, kuras piedzīvo nabadzību vai atstumtību.
Piekrišana - principi
Brīva – bez manipulācijas, spiediena vai iebiedēšanas. Tā nedrīkst notikt apstākļos, kad cilvēks nav spējīgs brīvi lemt (piemēram, apreibinošu vielu ietekmē, bailēs, vai ja pastāv spēka/varas disbalanss). Piemēram, ja kāds piekrīt seksuālai darbībai, baidoties, ka citādi attiecības beigsies; ja viņam/viņai tiek draudēts vai viņa/viņš tiek pierunāts – tā nav piekrišana.
Atceļama – piekrišana var tikt atsaukta jebkurā brīdī. Pat ja cilvēks iepriekš ir teicis “jā”, viņam jebkurā brīdī ir tiesības mainīt domas. Piekrišana nav “vienreiz un uz mūžu” – tā ir dinamiska, un to var pārtraukt jebkurā mirklī, arī jau seksuālas darbības laikā. Piemērs: “Es vairs nejūtos ērti. Es vairs negribu turpināt.” – Tā IR veselīga robežu nospraušana, kas ir jārespektē.
Informēta – balstīta patiesā informācijā par gaidāmo. Cilvēkam jāzina, kam viņš piekrīt. Ja tiek sniegta nepatiesa vai maldinoša informācija, nevar tikt uzskatīts, ka piekrišana ir notikusi. Piemēram, ja partneris saka, ka lietos prezervatīvu, bet to slepus noņem – tā ir seksuāla vardarbība, nevis piekrišana.
Entuziastiska – izteikta ar patiesu gribu. Tā nav “nu labi, ja tu gribi” vai “ja jau tu uzstāj”. Piekrišana ir pozitīva vēlme piedalīties, nevis nevēlēšanās izraisīt konfliktu vai neērtības. Jautājums, ko var uzdot: “Vai tu to patiešām vēlies?” – nevis tikai “Vai tev nav iebildumu?”.
Konkrēta – ir precīzi jānorāda, kam lūdz piekrišanu. Katram solim, katrai jaunai darbībai jābūt atsevišķai, skaidrai piekrišanai. Piemēri: piekrišana skūpstiem nenozīmē, ka cilvēks ir piekritis seksam. Piekrišana, sniegta vakar, nenozīmē, ka tā automātiski ir spēkā arī šodien.
Piekrišana: mīti un realitāte
Attiecību statuss ≠ piekrišana
Piekrišana netiek piešķirta automātiski, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi vai attiecību veidu. Neviens nekad nav “pelnījis” automātisku piekrišanu, tikai attiecību statusa vai attiecību formāta dēļ. Katrs cilvēks ir vienīgais sava ķermeņa īpašnieks.
Iepriekšējais piekrišanas fakts ≠ pastāvīga piekrišana
Tas, ka esat piekritis kādai aktivitātei agrāk (pat ar to pašu personu), nenozīmē piekrišanu turpmāk. “Jā” vienai darbībai nav “jā” visam pārējam.
Nepasacīts nē ≠ piekrišana
Flirts vai ieinteresētība iesaistīties sarunā nav piekrišana nekam vairāk. Arī klusēšana nav piekrišana. Ja cilvēks ir apreibināts, aizmidzis, bezsamaņā, nespējīgs pieņemt lēmumu vai ir bērns, piekrišana nav iespējama. Līdz ar to, ja cilvēks izmanto šo otra ievainojamo stāvokli (kad piekrišanu nav iespējams sniegt un saņemt), tā ir vardarbība un ir krimināli sodāma rīcība.
Fizioloģiska reakcija ≠ piekrišana
Ķermeņa dabiskas reakcijas (erekcija, lubrikācija, orgasms) var notikt arī nevēlamas pieredzes laikā – tas nenozīmē, ka cilvēks piekrita notikušajam.
Kā pieņemt atteikumu veselīgā veidā?
Veselīgas attiecības balstās savstarpējā cieņā, empātijā un brīvprātīgā līdzdalībā. Atteikuma pieņemšana nenozīmē personisku noraidījumu – tas ir normāls un veselīgs cilvēku savstarpējo attiecību process.
Kā veselīgi reaģēt, ja dzirdi, jūti vai redzi “nē”:
Respektē to nekavējoties. Nepārliecini un nemēģini mainīt otra domas. “Nē” nav aicinājums uz pārrunām vai “signāls uz pierunāšanu”.
Neesi aizvainots vai dusmīgs. Ikvienam ir tiesības uz savām robežām – tas nav uzbrukums tev personīgi.
Izsaki pateicību par uzticēšanos. “Paldies, ka pateici – es cienu tavu izvēli!” ir vienkāršs, bet spēcīgs signāls par cieņu, kas var būtiski pozitīvi ietekmēt jūsu savstarpējās attiecības.
Nepadari otru atbildīgu par savām jūtām. Viņiem nav jāmaina savs lēmums tāpēc, ka tu jūties vīlies/ vīlusies.
Nespied, nemanipulē, nedraudi. Pat “nevainīga” psiholoģiska ietekme var būt vardarbības forma.
Ko nevajadzētu darīt?
Teikt: “Tu taču iepriekš/ vakar/ citā reizē to gribēji!”
Uzskatīt, ka “nē” ir “spēlēšanās” vai “flirtēšana”.
Veidot vainas sajūtu (“Kāpēc tu tagad negribi?” vai “Bet tu man apsolīji!”).
Draudēt ar attiecību pārtraukšanu vai kā citādi emocionāli šantažēt.
Kā par piekrišanu runāt ar bērniem un pusaudžiem
Piekrišana nav tikai pieaugušo attiecību jautājums — tā sākas jau bērnībā, kad mācām bērnam atpazīt savas robežas un cienīt citu cilvēku robežas. Vecākiem, pedagogiem un aprūpētājiem ir būtiska loma šīs izpratnes veidošanā. Speciālisti iesaka
Jau agrā vecumā mācīt bērnam, ka viņš drīkst atteikties no pieskārieniem, arī no pieaugušajiem.
Iedrošināt bērnu izteikt savas jūtas un pieredzes, nevis tās apspiest.
Nepiespiest bērnu apskaut vai bučot, ja viņš to nevēlas, pat ja tas ir “pieklājības vārdā”.
Runāt par ķermeņa autonomiju kā normu — nevis izņēmumu.
Avots: Pilns publikācijas teksts – Piekrišana. Atbalsta instrumenti vardarbības ģimenē mazināšanai, Labklājības ministrija, lm.gov.lv
Piesakies psihologa konsultācijai mājaslapā, e-pastā, WhatsApp vai pa tālruni.