Atpazīt emocionālo atkarību no malas var nebūt viegli. Nereti tā izskatās, kā rūpes un mīloša attieksme pret partneri. Rodas priekšstats, ka attiecības balstās uz spēcīgu partnera mīlestību un gādību par to, lai otram viss būtu labi.
Taču aiz šī mīlestības plīvura, emocionāli atkarīgais slēpj savas bailes no pamešanas vai attiecību zaudēšanas, grūtības būt vienam, kā arī sajūtu, ka bez partnera “nevaru” vai “neesmu pilnvērtīgs”. Tas ir sarežģīts emocionālais, domāšanas un uzvedības modelis.
Emocionāli atkarīgā pārliecības par sevi un partneri
Šiem cilvēkiem raksturīgs noteiktas pārliecību kopums. Pārliecības var būt šādas:
- “Bez viņa es nespēšu būt laimīgs.”
Attiecības tiek uztvertas nevis kā svarīga dzīves daļa, bet kā priekšnoteikums labai dzīvei. - “Ja viņš mani pametīs, es to neizturēšu.”
Šķiršanās tiek uztverta kā katastrofa, nevis ļoti sāpīgs, bet pārvarams notikums. - “Man visu laiku jābūt vajadzīgam.”
Ja otram mani nevajag, rodas sajūta, ka esmu nevērtīgs vai nevajadzīgs. - “Man jādara tā, kā viņam labāk.”
Savas vajadzības, viedoklis un robežas tiek upurētas, lai saglabātu attiecības. - “Ja partneris ir neapmierināts, tā ir mana atbildība.”
Cilvēks jūtas atbildīgs par otra emocijām un mēģina tās regulēt vai nepieļaut to rašanos. - “Ja viņš mani patiešām mīlētu, viņš vienmēr gribētu būt kopā ar mani.”
Distance, klusums vai nepieciešamība pēc personīgās telpas tiek interpretēta kā mīlestības trūkums. - “Man jāzina, ko otrs par mani domā un jūt.”
Rodas spēcīga vajadzība pēc pārliecināšanās – “Vai viss ir kārtībā? Vai tu mani joprojām mīli? Vai tu mani nepametīsi?” - “Labāk paciest smagas attiecības nekā palikt vienam.”
Vienatne šķiet biedējošāka par attiecību radītajām ciešanām. - “Manas vajadzības nav tik svarīgas kā otra vajadzības.”
Cilvēks var ļoti labi atpazīt partnera vajadzības, bet vāji savējās, vai arī just vainu par to izteikšanu. - “Es neesmu pietiekams.”
Mana vērtība lielā mērā ir atkarīga no tā, vai otrs mani izvēlas, mīl un novērtē.
Kas var palīdzēt veidot veselīgākas attiecības?
Cilvēkam, kam raksturīgas minētās pārliecības, būtiski saprast, ko viņš vēlas attiecībās rast un kādi ir iespējamie veidi to realizēt ārpus attiecībām.
- Atpazīst savas vajadzības attiecībās. Vai tās ir alkas pēc uzmanības, apstiprinājuma, otra klātbūtnes?
- Mācīties izturēt diskomfortu, nevis uzreiz meklēt otra cilvēka reakciju, lai nomierinātos.
- Mērķtiecīgi būvēt savu dzīvi arī ārpus attiecībām – draugi, intereses, darbs, fiziskās aktivitātes, savi mērķi.
- Ievērot robežas – neatteikties no savām vajadzībām tikai tāpēc, lai nezaudētu otru.
- Mācīties veltīt sev mīlestību un pieņemošu attieksmi.
Partnerattiecībās cilvēki var būt emocionāli atkarīgi viens no otra, taču veselīgas attiecības raksturo savas identitātes un spējas pastāvēt un funkcionēt atsevišķi saglabāšana. Savukārt emocionālās atkarības gadījumā cilvēka emocionālā labsajūta, pašvērtējums un drošības izjūta pārmērīgi balstās uz otra cilvēka uzmanību, mīlestību un klātbūtni.
Spēju būt tuvās attiecībās, nezaudējot sevi, var attīstīt. Ja emocionālās atkarības modelis ir spēcīgs vai atkārtojas attiecībās, psihoterapija var palīdzēt izprast un iemācīties regulēt emocijas patstāvīgāk.
Piesakies psihologa konsultācijai mājaslapā, e-pastā, WhatsApp vai pa tālruni.