Trauksmes traucējumi ir vieni no biežāk sastopamajiem psihiskās veselības izaicinājumiem pasaulē, ietekmējot vismaz 264 miljonus cilvēku. Trauksme ir daudz vairāk nekā īslaicīgs satraukums. Tā var izraisīt gan fiziskus simptomus, piemēram, paātrinātu sirdsdarbību un muskuļu trīci, gan nepārtrauktu spriedzes vai apdraudējuma sajūtu, kas apgrūtina ikdienu. Šādās situācijās kvalificēts psihologs var kļūt par būtisku atbalstu, sniedzot iespēju ne tikai mazināt trauksmi, bet arī attīstīt prasmes, kas palīdz saglabāt emocionālo līdzsvaru ilgtermiņā.
Trauksme – tās izpausmes
Trauksme var izpausties gan fiziski, gan emocionāli, ietekmējot cilvēka pašsajūtu, domāšanu un uzvedību. Simptomi var būt atšķirīgi, tomēr visbiežāk tie ietver vairākas raksturīgas pazīmes.
Fiziskās izpausmes
Trauksmes laikā aktivizējas autonomā nervu sistēma, kas sagatavo organismu iespējamam apdraudējumam. Tāpēc var parādīties paātrināta sirdsdarbība, muskuļu trīce, pastiprināta svīšana, drebuļi, sasprindzinājums, elpas trūkuma sajūta vai hiperventilācija.
Bioloģiskās izmaiņas
Organisms izdala stresa hormonus – galvenokārt adrenalīnu un kortizolu. Īstermiņā šī reakcija palīdz mobilizēt organisma resursus, taču ilgstoša stresa gadījumā paaugstināts šo hormonu līmenis var veicināt nogurumu, miega traucējumus un citas fiziskas sūdzības.
Uzvedības izmaiņas
Trauksmes ietekmē cilvēks nereti sāk izvairīties no situācijām, vietām vai aktivitātēm, kas izraisa satraukumu. Lai gan izvairīšanās īslaicīgi rada atvieglojumu, ilgtermiņā tā var pastiprināt trauksmi un ierobežot ikdienas dzīvi.
Domāšanas un emocionālie simptomi
Trauksmi bieži pavada uzmācīgas negatīvas domas, pastāvīgas bažas un grūtības koncentrēties. Dažkārt šīs reakcijas ir saistītas ar iepriekš piedzīvotu stresu vai traumatiskiem notikumiem, kas nav pilnībā emocionāli apstrādāti un joprojām ietekmē cilvēka pašsajūtu.
Ko psihologs praktiski dara, strādājot ar trauksmi?
Pēc klienta anamnēzes ievākšanas psihologs pielāgo terapiju katra indivīda vajadzībām. Sadarbības laikā psihologs palīdz:
- identificēt trauksmi uzturošās domas;
- atpazīt katastrofizēšanu un citus domāšanas izkropļojumus;
- atpazīt un mazināt izvairīšanās uzvedību;
- pakāpeniski sastapties ar bailēm (ekspozīcija);
- apgūt elpošanas un relaksācijas prasmes;
- attīstīt emociju pašregulācijas prasmes;
- veidot ilgtermiņa stratēģijas, lai trauksme neatgrieztos.
Trauksme – ieteicamie terapiju veidi
Izvēloties speciālistu, vērts pievērst uzmanību tādām lietām, kā specializācija. Kā viena no efektīvākajām pieejām darbā ar trauksmi, ir kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT), ko bieži rekomendē kā pirmo izvēli trauksmes traucējumu ārstēšanā. KBT pamatā ir kognitīvā restrukturizācija un uzvedības terapija, piemēram, ekspozīcija. Zinātniskie pētījumi apliecina, ka KBT ir efektīva vispārējas trauksmes, panikas lēkmju, sociālās trauksmes un fobiju gadījumos. Svarīgi, ka šīs terapijas ietvaros apgūtās prasmes un atziņas saglabājas stabilas un nodrošina simptomu samazināšanos līdz pat 12 mēnešiem pēc ārstēšanas pabeigšanas.
Vēl viena efektīva pieeja darbā ar trauksmi ir Acu kustību desensibilizācija un reprocesēšana (EMDR terapija). Lai gan sākotnēji šī metode tika izstrādāta pēctraumas stresa traucējumu (PTST) ārstēšanai, jaunākie pētījumi rāda, ka tā sniedz nozīmīgus rezultātus arī trauksmes mazināšanā. EMDR palīdz apstrādāt un “pārstrādāt” traumatiskas vai stresu radošas atmiņas, kas ir pamatā trauksmainām sajūtām. Izmantojot bilaterālo stimulāciju (piemēram, sekošanu psihologa pirkstu kustībām ar acīm), tiek aktivizēti smadzeņu mehānismi, kas palīdz samazināt negatīvo emociju intensitāti. Pētījumi rāda, ka EMDR var sniegt klīniski nozīmīgus uzlabojumus pat salīdzinoši īsā laikā.
Psihologs pielāgo terapiju katra indivīda vajadzībām, nodrošinot drošu vidi emocionālo grūtību pārvarēšanai. Zinātnē balstītas terapijas metodes palīdz indivīdam iemācīties koncentrēties uz ārējiem un iekšējiem stimuliem, paplašinot savu fizioloģisko reakciju diapazonu un mazinot distresu. Profesionāla palīdzība var palīdzēt izprast, no kā rodas trauksme, apgūt efektīvas pārvarēšanas prasmes un pakāpeniski atgūt drošības sajūtu ikdienā.
Piesakies psihologa konsultācijai mājaslapā, e-pastā, WhatsApp vai pa tālruni.