Lielākajā daļā gadījumu pašnāvnieciska uzvedība neattīstās pēkšņi vai bez iepriekšēja brīdinājuma. Vairums pašnāvību tiek izdarīts, pirms tam parādoties noteiktiem signāliem – emocionālām un uzvedības izmaiņām, kuras apkārtējie var laikus pamanīt un novērtēt. Savlaicīga pašnāvības brīdinājuma pazīmju atpazīšana un izpratne sniedz iespēju tuviniekiem, draugiem un kolēģiem iejaukties, piedāvāt atbalstu un, iespējams, novērst traģēdiju.
Pašnāvības brīdinājuma pazīmes - emocionālā sfēra
Ja cilvēks piedzīvo neizturamas psiholoģiskas ciešanas, tas visbiežāk atspoguļosies viņa emocijās un noskaņojumā. Svarīgākās emocionālās pašnāvības brīdinājuma zīmes var būt:
Bezcerība un bezpalīdzība
Tam raksturīga ilgstoša pārliecība, ka situācija nākotnē neuzlabosies un cilvēks pats nevar to ietekmēt.
Tukšums un nejūtīgums
Emocionāls sastingums, izteikts nogurums, nomāktība un vienaldzība pret apkārtējo sociālo vidi un ikdienas notikumiem.
Kauns, pazemojums un uztvertais apgrūtinājums
Sajūta, ka esmu slikts vai nepareizs, atraidījuma pieredze vai sajūta, ka cilvēks apgrūtina apkārtējos un citiem būtu labāk bez viņa.
Neapmierinātas pamatvajadzības
Ja ilgstoši paliek neapmierināta vajadzība pēc piederības, drošības un nozīmīguma, palielinās psiholoģiskais distress.
Pašnāvības brīdinājuma pazīmes - uzvedība
Ikdienas rīcības, paradumu un funkcionēšanas izmaiņas var signalizēt par pašnāvības domām.
Sociālā izolēšanās un norobežošanās
Apzināta norobežošanās no draugiem, ģimenes un kolektīva, saikņu saraušana un palikšana vienatnē ar savām sāpēm.
Pašdestruktīva uzvedība un vielu lietošana
Pastiprināta alkohola vai psihoaktīvo vielu lietošana, kā veids remdēt nepanesamas emocionālās sāpes.
Gatavošanās un lietu kārtošana
Personīgo lietu vai īpašuma atdāvināšana citiem, kā arī testamenta vai pašnāvības atvadu vēstuļu rakstīšana.
Pēkšņs miers
Ja pēc ilgas depresijas vai ilgstošas spriedzes cilvēks kļūst neparasti mierīgs vai atvieglots, tas var liecināt par pieņemtu galīgo lēmumu.
Paradumu maiņa
Izteiktas izmaiņas miega režīmā, ēšanas paradumos vai savas ārējās aprūpes atstāšana novārtā.
Netiešie mājieni un verbālie signāli
Cilvēki par saviem nodomiem reti runā tieši, taču biežāk izsaka mājienus vai runā aplinkus. Sarunās var dzirdēt tādus izteikumus kā “bez manis visiem būs labāk” vai “man šķiet, ka man jāaiziet uz neatgriešanos”. Runāšana par pašnāvību visbiežāk ir palīdzības un atbalsta meklēšana.
Pašnāvnieciskas uzvedības veidošanās ir process, kurā mijiedarbojas bioloģiskie, psiholoģiskie, sociālie un vides faktori. Riska faktori var būt iepriekšēji pašnāvības mēģinājumi vai sevis apzināta savainošana. Tas ar laiku var notrulināt bailes no nāves un paplašināt spēju veikt pašnāvniecisku uzvedību. Tāpat risku būtiski paaugstina attiecību konflikti, zaudējumi, finansiālas grūtības vai hroniskas sāpes.
Pamanot šādas pazīmes, ir svarīgi lietas saukt īstajos vārdos, uzmanīgi un bez nosodījuma uzklausīt cilvēku un virzīt viņu uz alternatīviem risinājumiem un profesionālu palīdzību. Savlaicīga līdzcilvēku atsaucība un iesaiste var samazināt izolētības un bezizejas izjūtu un glābt dzīvību.
Piesakies psihologa konsultācijai mājaslapā, e-pastā, WhatsApp vai pa tālruni.